Pavasara ekvinokcijas spēks

Astronomijā pavasara ekvinokcija ir brīdis, kad Saule, ceļojot pa ekliptiku, nonāk debess ekvatora un ekliptikas krustpunktā. 20.–21. martā visā Zemeslodes teritorijā dienas un nakts ilgums kļūst vienāds. Pavasara ekvinokcija ir atskaites punkts, kad saule lec precīzi austrumos un riet rietumos. Dienas un nakts garums kļūst vienāds. Tā ir astronomiskā pavasara sākums.

 

Kopš seniem laikiem cilvēks laika plūdumu ir iedalījis un dažādi dalījis. Senie kalendāri atklāj cilvēka laicīgās dzīves un dabas, kosmosa saikni. Mēness cikla kalendāri aizsniedzas līdz akmens laikmetam. Līdz ar zemkopību radās arī gadalaiku (sezonu) kalendāri, kuru atskaites punkts ir saulgrieži un ekvinokcijas. Cilvēka dzīve bija nedalāma no dabas pārvērtību cikliskuma. Ar laiku dažādu tautu un kultūru kalendāri saplūda (vai tika sapludināti) ar dažādu reliģiju svētkiem un paražām.

 

Dabā pavasara ekvinokcija pirmām kārtām tiek saistīta ar gaismas un siltuma atgriešanos. Daba mostas, aktivizējas dažādas dzīvības formas, sāk atgriezties putni, zeme atbrīvojas no sastinguma, augos sāk celties sulas, ūdens atbrīvojas no aukstuma gūsta... Pārfrāzējot K. Donelaiti, Saule atkal atgriežoties modina pasauli un, sagraudama ziemas aukstuma pūles, smejas.

 

Garīgā nozīmē pavasara ekvinokcija simbolizē atdzimšanu, auglību, radošumu, atjaunotni, cīņu starp gaismu (dienu) un tumsu (nakti). Tā ir ārējā dabā un iekšējā cilvēkā notiekošā transformācija, pāreja no sastinguma, nāves uz atmodu, dzīvību. Tas ir jauna sākuma atskaites punkts.

 

Astroloģijā Saulei „ieejot” Auna zodiaka zīmē, sākas Jaunais astroloģiskais gads. Auns tiek uzskatīts par pirmo zodiaka zīmi, tāpēc šī enerģija mums simbolizē sākumu, dzimšanu, spēku, kas uzvar nāvi. Tas ir paziņojums visai pasaulei – „Es esmu!”. Un ne jau vienkārši „esmu”, bet esmu varens, enerģisks, stiprs un uzņemos iniciatīvu pārvarēt izaicinājumus, aktīvi darbojos un, ja nepieciešams, cīnos par vietu zem Saules! Auna zodiaks pārstāv uguns stihiju. Tā uguns palīdz triumfēt gaismai, paātrina pavasara „sprādzienu”. Tā ir pirmreizējā uguns dzirkstele, kas iededz dzīvību.

 

Lai gan tagad esam neizbēgami „piesieti” pie pulksteņiem un to rādītā laika, lai gan vairāk fiksējam stundas, dienas vai notikumus, dziļi iekšienē mums vēl noteikti ir tie ieraksti, kuros kodēta pirmmatnējā zināšana par Zemes un Visuma likumiem, cikliem, to jēgu. Atkāpjoties no lineārā (galīgā) laika koncepcijas, nokļūsim „ripošanā pa Rēdas ratu”, laika mandalā. Šeit svarīgi ir pārvērtību punkti – ekvinokcijas un saulgrieži –, kuros tiek pārskatīts gan noietais ceļš, gan uzkrātā pieredze, un tiek uzbūvēts tilts uz nākamo posmu, uz nākotni. Šajos pārvērtību (pārmaiņu) periodos ir svarīgi „palēnināties” vai pat apstāties. Senajās kultūrās tas bija svētais laiks, kas apturēja ikdienību (grieķu kairos un chronos vai latīņu sacrum un profanum, t.i., svēts un nesvētīts, ārpus svētuma robežām, laicīgs).

 

Senie lietuvieši ticēja, ka ekvinokcijas rītā izpeldoties upē, kas tek no austrumiem, būsi tīrs un vesels visu gadu. Kāds ir tavs svētā laika rituāls? Vai kādu tu vēlētos izveidot? Varbūt sagaidīt uzlecošo sauli? Varbūt iedegt sveci un veltīt laiku kontemplācijai, lūgšanai vai dienasgrāmatai? Varbūt satikties ar savu putnu baru kopīgai dziedāšanai vai čivināšanai? Varbūt doties pastaigā un dabā meklēt atmostošās dzīvības zīmes? Varbūt iesēt augu sēklas un apvārdot tās ar mīlestības burvestībām? Vai arī iesēt apzinātības sēklas, nodomus, sapņus un vēlāk vērot, kā tās dīgst, aug un dod augļus?

 

„Ar visiem saviem vēsturiskajiem kauliem” jūtu, cik svarīgi šādos pārvērtību periodos ir apturēt ikdienas laiku. Cik svarīgi ir iegrimt savās svētnīcās, lai atdzimtu zem jaunas Saules ar jaunu spēku.

 

Šī gada dabas pārvērtība tiek svinēta kopā ar pasaules Zemes dienu (20. martā). Starp citu, Apvienoto Nāciju Organizācija 2012. gadā pasludināja 20. martu arī par Starptautisko laimes dienu! Svētku iniciators bija Butāna, kas tiek uzskatīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē. Šī diena ir veltīta tam, lai aicinātu visas pasaules valstis aktīvi tiekties uzlabot cilvēku psiholoģisko, fizisko un sociālo pašsajūtu, stiprināt emocionālo veselību, apzinātības un vērības attīstību.

 

Precīzs ekvinokcijas iestāšanās brīdis 2024. gadā ir 20. marta plkst. 06:06. Sveiksim sevi, pasauli un uzlecošo Sauli ar jauno, iedvesmojošo pavasari, ar jaunu atmostošos spēku.