Rudens ekvinokcija – gaismas un tumsas līdzsvars

Gada rata pārmaiņu punkti – ekvinokcijas un saulgrieži

Cilvēce kopš seniem laikiem ir dzīvojusi Saules ritmā. Zemes ceļojums ap Sauli rada četru gadalaiku ciklu, un tā svarīgākie akcenti ir ekvinokcijas un saulgrieži. Tie ir kā kosmiski vārti, kurus šķērsojot, mēs pieskaramies mūžīgajai Zemes un Saules dejai. Šajās dienās Saule atgriežas tajā pašā pacelšanās punktā pat vairākas dienas, it kā uzsverot šīs pārmaiņas īpašo nozīmi.

Nav tautas, kas nebūtu svinējusi šīs pārmaiņu dienas. Senči pulcējās rituāliem, godināja dievus, dabas spēkus vai mītiskas būtnes, simboliski izdzīvoja nāves un atdzimšanas ciklu, gaismas cīņu ar tumsu. Ne velti tempļos un svētvietās atrodam Saules ceļam pielāgotu arhitektūru: Apvienotajā Karalistē Stounhendža iezīmē saulgriežu punktus, Meksikā Čičenicas piramīdu apspīdošās ēnas ik gadu vēsta par gadalaiku maiņu, Ēģiptē Gīzas piramīda un Sfinksa izlīdzinās Saules rietā ekvinokciju laikā.

Rudens ekvinokcijas simbolika

Vārds „ekvinokcija“ cēlies no latīņu valodas vārda aequinox – „līdzīga nakts“. Tajā dienā gaisma un tumsa sadalās vienādi: 12 stundas dienas un 12 stundas nakts. Tas ir dabas līdzsvara brīdis, kas aicina cilvēku apstāties, atkāpties no ikdienas un saskaņoties ar zemes ritmu.

Senajās kultūrās rudens ekvinokcija sakrita ar lielajiem ražas novākšanas svētkiem – tas bija pateicības laiks pirms tuvojošās ziemas. Grieķu mitoloģijā tas tiek saistīts ar Persefones nolaišanos pazemē – simbolisku dzīvības pagriešanos uz iekšējo pasauli vai klusuma un atpūtas laiku uz zemes. Rudens sezona tika uzskatīta par laiku, kad robeža starp pasaulēm kļūst plānāka, kad aktivizējas neredzamas būtnes. Ne nejauši šajā laikā tika godināti aizgājušo senču gari.

Rudens ekvinokcija – tā ir pauze, svēts līdzsvars, kurā saplūst dievišķi mīti, cilvēces atmiņa un zemes cikli. Tas ir simbolisks atgādinājums, ka katrā no mums gaisma un tumsa pastāv līdzās, un tikai atrodot saskaņu ar savu visu krāsu spektru, mēs drošāk dodamies tālāk.

Rudens ekvinokcija un es šodien

Mūsdienu pasaulē, kurā dominē ātrums, rezultativitāte un pastāvīga efektivitātes tieksme, lēnais laiks un svēta būšana nereti tiek nobīdīti malā. Taču ne modernā mode, ne tehnoloģiskie izgudrojumi nav apturējuši Zemes un Saules kosmisko deju. Un par laimi, šis mūžīgais ciklu ritms joprojām turpinās – tik ilgi dzīvojam arī mēs. Tad ko var darīt mūsdienu sieviete, ja viņā joprojām dzīva senču gudrība, lai gan rituālā ugunskura cilšu lokos jau sen vairs nav?

Personīgais vai ģimenes rituāls.Izveidot vai atcerēties savu vai savas ģimenes rudens ekvinokcijas rituālu, kurā tiktu iedzīvināta pagātnes pieredze, godināta tagadne un svētīta nākotne. Rituālam katrai vajadzētu būt tuvam, pieņemamam un sirsnīgam. Jēgu un svētumu varam piešķirt jebkurai cieņpilnai darbībai. Svēta tagadnes darbība ir kā pārmaiņu punkts, kas apvieno pagātni un nākotni. Tas ir kā bezgalības simbola centrs, kurā varam iniciēt savu jauno dzīves posmu.

Līdzsvara meklējumiRudens ekvinokcija izstaro līdzsvara enerģiju, tāpēc ir labvēlīgi šajā aspektā izvērtēt savas dzīves jomas. Pētīsim, kur visvairāk trūkst saskaņas, kurā vietā esam visvairāk izregulējušies, kurās attiecībās iestājies disbalanss? Sajutīsim, kādos veidos, ar kādiem līdzekļiem un kādā laikā būtu vislabāk atjaunot harmoniju? Ir piemēroti meditēt par līdzsvaru.

Saules cikla dienasgrāmata.Ieviesīsim Saules cikla (ekvinokciju un saulgriežu) dienasgrāmatu, kurā katru gada ceturksni varētu pārskatīt noieto ceļu un saplānot nākamās sezonas darbus vai pierakstīt soļus pretī sapņiem tuvāko trīs mēnešu laikā. Šāda prakse palīdz dzīvot apzinātāk, saskaņojoties ar dabas ritmiem.

Rudens sapņu kolāža.Izveidot rudens sezonas sapņu kolāžu. Tā ir vīzijas radīšana no krāsām, simboliem un tēliem, kas atspoguļo šī perioda centienus. Var veikt arī nodomu rituālu vai meditāciju – tas ļaus skaidrāk sajust iekšējās vēlmes un virzienu, kurā vēlaties doties nākamajā sezonā.

Radošā refleksija.Uzrakstīt vēstuli sev nākotnē, kuru atvērsim ziemas saulgriežos vai pavasara ekvinokcijā. Vēstulē var ierakstīt savas šodienas domas, sapņus, bailes vai mērķus, kā arī vēlējumus sev ziemas laikā vai kad pienāks gaišākā gada puse. Tā ir kā saruna ar sevi caur laika „tiltiem”: jūsu pašreizējā versija nodod ziņu nākamajai, atgādinot, kas bija vissvarīgākais, kādas mācības bijāt gatavi integrēt un kādus soļus vēlējāties spert. Šāda refleksija stiprina saikni ar savu iekšējo pasauli.

Fiziskā aktivitāte.Sarīkojiet pārgājienu vai izbraucienu, noorganizējiet piedzīvojumu ne tikai sev, bet arī tuviniekiem. Ir labvēlīgi veikt ķermeni līdzsvarojošas prakses, jogu vai elpošanas vingrinājumus, apvienojot kustību un mieru.

Dabas radošums un mājas rotāšana.Izveidot rudens velšu mandalu no lapiņām, zariņiem, sēkliņām, ziediem vai augļiem. Izmantot iespēju iekļauties dabas skaistumā. Rotāt māju ar rudenīgiem dabas atribūtiem, sezonas ziediem vai augiem. (Svarīgi būt uzmanīgiem un nenodarīt pāri dabai ar savu radošumu).

Mājas mājīgums un kārtība.Tāpat kā pirms simtiem gadu, rudens ekvinokcija arī tagad „visus dzen mājās no laukiem”. Vairāk laika pavadām telpās, tās sildām, rotājam, kārtojam. Parūpēsimies par mājas mājīgumu, vides tīrību. Iekārtojamies mājās vai savās telpās tā, lai būtu labi vienkārši būt, atpūsties un uzkrāt iekšējos spēkus tuvojošajai tumšākajai gada pusei.

Kopienas saiknes stiprināšana.Sarīkot rudens svētkus, labdarības akciju vai padalīties ar izaudzēto ražu vai to, ko esat uzkrājuši. Tie var būt sezonas skapja kārtošanas „rezultāti” – vairs neizmantojamas, bet vēl izturīgas lietas. Sarīkot kaimiņu vai kolēģu sanākšanu pie cepta pīrāga, parunāties savu kopienu lokā. Šādas darbības stiprina savstarpējo saikni un saskanīgu līdzāspastāvēšanu.

Publiskie pasākumi un tradicionālie svētki.Interesējieties, kādus svētkus rīko pagānu kopienas, pilsētas pašvaldības, vietējie mākslinieki, nacionālie vai tautas ansambļi. Dalība publiskos ekvinokcijas pasākumos ļauj pieskarties dziļākam kolektīvās atmiņas slānim un sajust svētku kopienas garu.

Pateicības prakses.Veikt pateicības praksi – tas ir viens no jēgpilnākajiem ekvinokcijas nodomiem. Rakstiski vai mutiski izsakiet pateicību cilvēkiem, kuri kopš vasaras saulgriežiem ir skāruši jūsu dzīvi, ienesot dāvanas, vairāk apzinātības vai svarīgu pieredzi. Neaizmirstiet pateikties arī sev – par drosmi, par darbiem, par to, ka esat uz šī ceļa.

Stihiju godināšana.Saules cikla pārmaiņu punktos ir labvēlīgi godināt Uguns stihiju, aizdedzinot sveci, kamīnu vai ugunskuru. Taču ne mazāk svarīgi ir pievērst cieņpilnu uzmanību arī citām stihijām – Zemei, Ūdenim, Gaisam, Ēteram. To savienība veido dzīvības pamatu gan dabā, gan cilvēkā, un atgādina par mūsu dalību mūžīgajā radīšanas procesā.

Būšana dabā.Atgriezīsimies vismaz uz brīdi mežā, pļavā, pie upes, ezera vai jūras, kalnā vai pilskalnā. Iegrimsim dabas klusumā, sajutīsimies par tās daļu, ieklausīsimies mūžīgajā mātes Zemes gudrībā, Zemes dvēseles balsī. Sadzirdēsim arī savu Zvaigzni – Sauli. Tas atgriezīs pie saknēm, pie sākumu sākuma un palīdzēs atjaunot saikni starp cilvēku, zemi un debesīm.